Ievads

Uzņēmumi un valdības arvien vairāk atzīst, ka steidzami jārisina klimata pārmaiņu problēmas un jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Eiropas Savienība (ES) ir galvenā dalībniece globālajos emisiju samazināšanas centienos, īstenojot dažādus politikas virzienus un noteikumus, lai atvieglotu pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku. Viens no jaunākajiem noteikumiem ir oglekļa robežu regulēšanas mehānisms (CBAM).

CBAM priekšlikums ir nozīmīgs solis ceļā uz ES klimata mērķu sasniegšanu, kas ietver SEG emisiju samazināšanu par vismaz 55% līdz 2030. gadam. Eiropas Komisija to ieviesa 2021. gada jūlijā, un tas stājās spēkā 2023. gada maijā. Šajā emuārā mēs apspriedīsim CBAM galvenās iezīmes, tā darbību un tā iespējamo ietekmi uz uzņēmumiem un tirdzniecību.

Kādi ir CBAM mērķi?

CBAM tika izstrādāts, lai risinātu oglekļa emisiju pārvirzes problēmu, proti, kad uzņēmumi pārceļ savu darbību uz valstīm, kurās ir vāji vides noteikumi, lai izvairītos no izmaksām, kas saistītas ar savas valsts klimata politikas ievērošanu. Ražošanas pārcelšana uz valstīm ar zemākiem klimata standartiem var izraisīt globālo SEG emisiju pieaugumu. Oglekļa emisiju pārvirze arī nostāda neizdevīgā stāvoklī ES nozares, kurām ir jāievēro klimata politika.

ES mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi, liekot importētājiem maksāt par emisijām, kas saistītas ar ES importēto preču ražošanu. Tas stimulētu uzņēmumus ārpus ES samazināt oglekļa emisijas un pāriet uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Uzņēmumiem būtu jāmaksā par savu oglekļa pēdu neatkarīgi no to darbības vietas. Tas nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES nozarēm, kurām ir jāievēro ES stingrā klimata politika, un novērstu to, ka imports, kas ražots valstīs, kurās ir zemāki vides standarti, tiek samazināta.

Ne tikai tas, bet arī CBAM radītu ES papildu ieņēmumu avotu, ko varētu izmantot, lai finansētu klimata pasākumus un atbalstītu pāreju uz zaļo ekonomiku. Paredzams, ka no 2026. līdz 2030. gadam CBAM ES budžetā radīs ieņēmumus vidēji aptuveni 1 miljarda eiro apmērā gadā.

CBAM: kā tas darbotos?

Saskaņā ar CBAM importētājiem būtu jāmaksā par oglekļa emisijām, kas saistītas ar ES importēto preču ražošanu, izmantojot to pašu metodoloģiju, kas tiek piemērota ES ražotājiem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS). CBAM darbotos, pieprasot importētājiem iegādāties elektroniskus sertifikātus, lai segtu emisijas, kas saistītas ar importēto preču ražošanu. Šo sertifikātu cena būtu balstīta uz oglekļa cenu saskaņā ar ETS.

Cenu noteikšanas mehānisms attiecībā uz CBAM būtu līdzīgs ETS sistēmai ar pakāpenisku ieviešanas periodu un pakāpenisku produktu pārklājuma palielināšanu. Sākotnēji CBAM attieksies uz tādu preču importu, kuras ir intensīvas oglekļa emisijas un kurām ir vislielākais oglekļa noplūdes risks: cements, dzelzs un tērauds, alumīnijs, mēslošanas līdzekļi, elektrība un ūdeņradis. Ilgtermiņa mērķis ir pakāpeniski paplašināt CBAM darbības jomu, aptverot plašu nozaru loku. CBAM pārejas periods sākās 2023. gada 1. oktobrī un turpināsies līdz 2026. gada 1. janvārim, kad stāsies spēkā pastāvīgā sistēma. Šajā periodā preču importētājiem, uz kuriem attiecas jaunie noteikumi, būs jāziņo tikai par SEG emisijām, kas ietvertas to importā (tiešās un netiešās emisijas), neveicot nekādus finanšu maksājumus vai korekcijas. Pakāpeniska ieviešana dotu importētājiem un eksportētājiem laiku pielāgoties jaunajai sistēmai un nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni.

Ilgtermiņā CBAM attiektos uz visām ES importētajām precēm, uz kurām attiecas ETS. Tas nozīmē, ka tas attiecas uz jebkuru produktu, kas ražošanas procesā rada SEG emisijas, neatkarīgi no tā izcelsmes valsts. CBAM arī nodrošinātu, ka importētāji maksā par oglekļa emisijām, kas saistītas ar importēto preču ražošanu, kas radītu stimulu uzņēmumiem samazināt oglekļa pēdas nospiedumu un pāriet uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni.

Tomēr CBAM ir daži izņēmumi. Piemēram, imports no valstīm, kuras ir ieviesušas līdzvērtīgus oglekļa cenu noteikšanas mehānismus, tiktu atbrīvots no CBAM. Turklāt mazie importētāji un eksportētāji, kas nesasniedz noteiktu slieksni, arī tiktu atbrīvoti no CBAM.

Kāda ir CBAM iespējamā ietekme?

Paredzams, ka CBAM priekšlikumam būs būtiska ietekme uz oglekļa cenām un emisiju tirdzniecību ES. Pieprasot importētājiem iegādāties oglekļa sertifikātus, lai segtu ar importēto preču ražošanu saistītās emisijas, CBAM radītu jaunu pieprasījumu pēc oglekļa sertifikātiem un, iespējams, palielinātu oglekļa cenu ETS. Šajā sakarā ir sagaidāms, ka CBAM veicinās SEG emisiju samazināšanu un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu. Tomēr CBAM ietekme uz vidi būtu atkarīga no oglekļa cenas un produktu pārklājuma.

CBAM ietekme uz starptautiskajiem tirdzniecības un klimata nolīgumiem joprojām ir neskaidra. Dažas valstis ir paudušas bažas, ka CBAM varētu pārkāpt Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) principus. Tomēr ES ir paziņojusi, ka CBAM pilnībā atbilst PTO noteikumiem un atbilst godīgas konkurences un vides aizsardzības principiem. Turklāt CBAM potenciāli varētu stimulēt citas valstis ieviest savus oglekļa cenu noteikšanas mehānismus un veicināt globālos centienus samazināt SEG emisijas un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi.

Secinājums

Visbeidzot, CBAM ir nozīmīgs solis ceļā uz ES klimata mērķu sasniegšanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ES nozarēm. Novēršot oglekļa emisiju pārvirzi un stimulējot uzņēmumus samazināt oglekļa pēdas nospiedumu, CBAM palielinātu ES emisiju samazināšanas pasākumu efektivitāti un veicinātu globālos centienus samazināt SEG emisijas un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Tomēr CBAM ietekme uz oglekļa cenām, emisiju tirdzniecību, starptautisko tirdzniecību un vidi būtu atkarīga no tā īstenošanas detaļām un citu valstu un ieinteresēto personu reakcijas.